lv | en | de


Zenta Dzividzinska
ES NEKO NEATCEROS

Izstāde "Es neko neatceros" ir stāsts par laiku. Ko mēs atceramies, ko aizmirstam? Kur paliek laiks? Atbildes uz šiem jautājumiem piedāvā melnbaltās fotogrāfijas, kuras tapušas ģimenes un draugu lokā Latvijas laukos no 1964. līdz 2005. gadam. Atlasītas ar šodienas skatījumu un palielinātas līdz kinoekrāna izmēram, tās piešķir katram mūsu nodzīvotajam un aizmirstajam mirklim jaunu vērtību. Tie kļūst par apstādinātiem kadriem no neiespējamas dokumentālas filmas.

Meklējošs skatiens personīgajā pagātnē mēģina vizualizēt Marsela Prusta "zaudēto laiku". Tas atrod atsevišķus laimes, atpūtas, strīda, sadzīvisku sarunu, ikdienišķa darba mirkļus, kuri veido lielāko daļu mūsu dzīves, bet neglābjami aizmirstas. Tie ir anti-notikumi un pārdzīvojumi, kas apmaldās atmiņas labirintos un izšķīst priekšstatā par laika vienvirziena gaitu kā entropijas likuma pierādījumu.

Zaudētais laiks, kas fiksēts šajās fotogrāfijās, ir materializējies raupjā, neestetizētā, neapstrādātā un neinscenētā kadrā. Šie kadri darbojas kā partizāni šodienas dominējošajā attēlu kultūrā, kura orientēta uz vizuālu izsmalcinātību, tehnoloģisku perfekciju, spektakularitāti un estetizāciju.

Par autori
Zenta Dzividzinska (1944) ir māksliniece, kura strādā ar fotogrāfiju kopš 1964. gada. Paralēli strādājusi dizaina grafikas jomā. 
Jaunākie projekti - "Akmens sievietes" (2005), "Es neko neatceros" (2006).
Izstāde "Es neko neatceros" saņēmusi balvu "Gada fotogrāfijas izstāde" konkursā "Latvijas Gada balva fotogrāfijā 2006", ko organizē "Latio".

Zentas Dzividzinskas fotogrāfijas atrodas arī Zimmerli mākslas muzeja kolekcijā (Ņūdžersija, ASV). Svarīgāko publikāciju vidū izdevumi Art of the Baltics: The Struggle for Freedom of Artistic Expression under the Soviets, 1945-1991 (2002) un Beyond Memory: Soviet Nonconformist Photography and Photo-Related Works of Art (2004).